piektdiena, 2010. gada 6. augusts

Āfrika - here I come :)






vakar saņēmu ziņu, ka esmu uzņemta http://www.ywamworcester.com/ CIN DTS :) yeah :) tagad ir vēl jānokārto DAUDZ formalitātes, bet tas ir sīkums - galvenais, ka viņi mani tur gaida un es nevaru vien sagaidīt, kad būšu tur :)

ak, tur būs kalni :) un ielejas :)

parasti šajā skolā vienlaicīgi atrodas kā minimums cilvēki no 20 tautām :) yeah :)

Dievs ir TIIIIIIIIIIK LABS :)

trešdiena, 2010. gada 4. augusts

yeah :)

vakar izgāju ārā uz jumta un vienkārši apgūlos un lūkojos debesīs :) tik fantastiska sajūta :) kā man patīk debesis :) katru reizi kaut kas cits - vienu vakaru zvaigznes var redzēt, otru nē...vakar, piemēram, redzēju tikai pāris zvaigznes, bet debesis bija viegli rozīgas :) skaistiiiiiiiii :)

ceturtdiena, 2010. gada 10. jūnijs

cik daudz mums pieder?

vakar uz Vīlandi atnāca viens vīrietis, kuru mūsu ģimene jau ļoti labi pazīst. Viņš pie mums parasti iegriežas tad, kad ir "galīgā bedrē"... viņš ir bezpajumtnieks.
Atnāca galīgi netīrs, teica, ka naktis pavada pagrabos... viņš mīl iedzert, bet vakar bija skaidrā...
Atnāca paprasīt maizīti, iedevān...tā pazuda vienā mirklī...viņš teica, ka nu sāp kuņģis, jo ilgu laiku tā īsti nav ēdis...
Jautāja vai mums nav kādas drēbes, ko varētu viņam iedot - iedevām un ielaidām nomazgāties dušā... pirms iešanas dušā, viņš uz galdiņa nolika visu, kas viņam pieder - pase, brilles bez stikliņiem, vecs telefons, ķemme un tas arī viss... nekas vairāk... biju šokā...
pa laiku, kad vinš bija dušā, izvārījām auzu pārslu putru... viņš ēda tik ātri... beigās teica, ka īsti neatceras, kad pēdējo reizi bija ēdis siltu ēdienu...
un tad viņš aizgāja...

domāju... cik daudz gan pieder man... man ir kur dzīvot, man ir ko ēst un man pieder TIK ĻOTI daudz...

šķiet, ka šis vīrietis vairs neredz izeju no savas situācijas... viņš vairs nesaredz cerību...

otrdiena, 2010. gada 8. jūnijs

Ja vien es varētu sākt dzīvi no jauna...

Erma Bombeka reiz sarakstīja rubriku "Ja vien es varētu sākt dzīvi no jauna". Tajā viņa raksta:

"Es aizcinātu draugus vakariņās, pat ja paklājs būtu notraipīts un dīvāns noplucis. Es sēdētu ar saviem bērniem zālienā un neuztrauktos par zāles traipiem. Es nepirktu mantas tikai tāpēc, ka tās ir praktiskas, pret traipiem drošas vai ar beztermiņa garantiju. Ja bērns mani strauji nobučotu, es nekad neteiktu: "Pagaidi, vēlāk! Es nomazgā rokas un tad nāc vakariņās!" Es bieži teiktu vārdus "es Tevi mīlu!" un "piedod man!". Bet, ja man tiešām būtu otra iespēja dzīvot, es tvertu ik mirkli, apskatītu to un tiešām ieraudzītu, izdzīvotu to un vairs nepalaistu garām."

Ja Tev būtu iespēja sākt dzīvi no jauna, ko Tu darītu savādāk?

pirmdiena, 2010. gada 7. jūnijs

jaunais tramvajs

hey, šodien braucu ar jauno tramvaju :) svaigs, bet diezgan šaurs, bet kruti ir tas, ka, lai atvērtos durvis, ir jānospiež podziņa :))

HOPE tuvojas


sēžu Junge un salstu... auksti šeit šodien... Bet ir tik daudz, kas jādara - pie HOPE vēl tik daudz darba :) bet nometne būs superīga :) nevaru sagaidīt :)

te nu viss sākas no jauna

izlēmu, ka atkal jāpievēršas blogam :) Agrāk kaut kur rakstīju, bet tad piemirsu to visu :) bet nu ko - sagribējās atkal :)