cik daudz mums pieder?

vakar uz Vīlandi atnāca viens vīrietis, kuru mūsu ģimene jau ļoti labi pazīst. Viņš pie mums parasti iegriežas tad, kad ir "galīgā bedrē"... viņš ir bezpajumtnieks.

Atnāca galīgi netīrs, teica, ka naktis pavada pagrabos... viņš mīl iedzert, bet vakar bija skaidrā...

Atnāca paprasīt maizīti, iedevān...tā pazuda vienā mirklī...viņš teica, ka nu sāp kuņģis, jo ilgu laiku tā īsti nav ēdis...

Jautāja vai mums nav kādas drēbes, ko varētu viņam iedot - iedevām un ielaidām nomazgāties dušā... pirms iešanas dušā, viņš uz galdiņa nolika visu, kas viņam pieder - pase, brilles bez stikliņiem, vecs telefons, ķemme un tas arī viss... nekas vairāk... biju šokā...

pa laiku, kad vinš bija dušā, izvārījām auzu pārslu putru... viņš ēda tik ātri... beigās teica, ka īsti neatceras, kad pēdējo reizi bija ēdis siltu ēdienu...

un tad viņš aizgāja...

domāju... cik daudz gan pieder man... man ir kur dzīvot, man ir ko ēst un man pieder TIK ĻOTI daudz...

šķiet, ka šis vīrietis vairs neredz izeju no savas situācijas... viņš vairs nesaredz cerību...